Eva, Latvia

Toreiz man bija 17

Intervija ar Evu Bernāni

Edvards-‘’Labdien, nolēmu ,tevi, intervēt par Baltija ceļu, vai piekrīti?’’
Eva-‘’Jā, protams.’’

-Kā uzzināji, ka Baltijas ceļš tiek rīkots?
-To, ka Baltijas ceļš tiek rīkots, uzzināju no saviem vecākiem.
-Kādēļ nolēmi nepiedalīties?
-Tā kā dzīvojām Talsu rajonā, katram pagastam bija limitēts skaits, cik cilvēku var piedalīties. Toreiz no pagasta brauca viens autobuss, kurš jau bija ‘’pilns’’ ar pagasta vadību un kora dalībniekiem, privāta transporta nebija.
-Cik svarīgi Tev bija citu uzskati par Baltijas ceļu?
-Man tolaik bija 18 gadu, citu uzskatus uzklausīju, bet svarīgākais bija pašas viedoklis.
-Kā vērtē Baltijas ceļu mūsdienās?
-No šodienas skatupunkta, Baltijas ceļš bija unikāla akcija. Tai laikā, kad gandrīz vienīgais līdzeklis masu apziņošanai bija radio, tas ir kaut kas neaptverams. Domāju, ka mūsdienu jaunieši to nevar pa īstam iztēloties, jo viņi nesaprot dzīvi bez tehnoloģijām.
-Kā juties Baltijas ceļa laikā?
-Visapkārt viss bija uz neatkarības viļņa, brīvības smaržu tiešām varēja sajust gaisā. Šodien varu teikt, ka laikā, kad šī akcija notika, es tam nepievērsu pelnīto uzmanību. Jaunībā daudzas lietas liekas svarīgas, bet to nozīmību ,iespējams, izvērtēt tikai, paskatoties uz tām no vēsturiskā aspekta.
-Ko īpaši aizkustinošu, biedējošu, iepriecinošu, šokējošu, saviļņojošu, pārsteidzošu, sajūsminošu redzēji Baltijas ceļa atspoguļojumā masu medijos?
-Man šķiet, ka tolaik pārāk plaši šis notikums masu medijos netika atspoguļots, ņemot vērā tā laika tehnoloģijas. Televīzijā bija redzami kadri no ,,augšas’’, kurus demonstrē arī šodien. Vēl atmiņā palikuši kadri, kuros redzams, kā Baltijas ceļš vijas garām Brīvības piemineklim. Vissaturīgāko informāciju varēja iegūt no TV raidījuma ‘’Labvakar, Latvija’’, kuru tolaik, tāpat kā vairums latviešu, skatījos katru svētdienu.
-Kā juties pēc Baltijas ceļa?
-Pēc nedēļas sākās skola. Es atgriezos Lietišķās mākslas vidusskolā, kurā strādāja ļoti nacionāli noskaņoti pasniedzēji, kuri mācēja jauniešiem izstāstīt Latvijas vēsturi tā, kā līdz šim tas nebija darīts. Mācīt patriotismu un savas zemes apzināšanos. To, ka Latvija ir mūsu, es sāku saprast tikai tad. Nezinu, vai tas bija tieši pēc Baltijas ceļa, bet tai laikā gan.
-Kādas emocijas tagad raisa Baltijas ceļš?
-Šai vecumā emocijas ir spilgtākas nekā toreiz. Šovasar, kad Baltijas ceļa atceres gadadienā par to tika runāts, man bija ļoti žēl, ka toreiz nepiedalījos šai akcijā. Lepnums par vienotību, lepnums par to, kur esam.
-Kāds ir Tavs spilgtākais personīgais iespaids par Baltijas ceļu?
-Spilgtākais personīgais iespaids ir tieši šie no gaisa filmētie kadri, kuros redzami Latvijas cilvēki toreiz. Tik dažādi. Tik daudz. Pavisam mazi bērniņi un veci cilvēki. Sejas tuvplānā. Acis, kurās redzama brīvības ideja.
-Paldies par interviju, visu labu!
-Uz redzēšanos.