Baltijas Ceļš bija unikāla, mierīga masu demonstrācija, kas notika 1989. gada 23. augustā, kad vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Demonstrācija atzīmēja piecdesmito gadadienu, kopš 1939. gadā tika parakstīts Vācijas un Padomju Savienības neuzbrukšanas līgums un tā slepenie papildprotokoli, kas sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā un noveda pie Baltijas valstu okupācijas un aneksijas.
Iespaidīgais nevardarbīga protesta un solidaritātes paušanas akts kļuva par miera kultūras dzīvu piemēru, nodrošinot pieeju informācijai un novedot pie līguma slepeno papildprotokolu un tā parakstīšanas seku pasaules vēsturē atzīšanas. Tas palielināja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās pašnoteikšanās iespējas un veicināja demokrātisko kustību darbību Padomju Savienības teritorijā. Trīs Baltijas valstis veiksmīgi atjaunoja savu brīvību mierīgā ceļā, radot precedentu, kuram sekoja, un, cerams, arī sekos citas valstis, paužot cilvēcīguma uzvaru pār totalitārismu. Baltijas Ceļš ieviesa nozīmīgas izmaiņas pasaules vēsturē. Tas bija iespējams vienīgi caur cilvēku vienotību un kopīgu paļāvību, kuru ikviens pauda kopējā mērķa sasniegšanai. Baltijas Ceļa dokumentāro mantojumu veido nozīmīgs dokumentu arhīvs, kas ir saistīts ar šo vēsturisko notikumu. Nozīmīgākos Baltijas Ceļa dokumentus, kas glabājas Igaunijas Nacionālajos arhīvos,